Sākums

Vecā, labā gramatiskā konstrukcija, kur teikuma rezumējošo daļu nosaka komats. Tā šoreiz par Satiksmes ministrijas (SM) ierosināto ātruma ierobežojošo un sodošo klauzulu. Atgādinam par ko ir runa : “Jau no nākamā gada vidus autovadītājus varētu sodīt arī tad, ja braukšanas ātrums pārsniegs līdz 10 kilometriem stundā (km/h), šāds priekšlikums ietverts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums”.” Vai tas ir adekvāts satiksmes drošību raisošs priekšlikums? Kā atzīst SM, plāns ir izstrādāts, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību Latvijā, samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to radītās sekas.

Plāna mērķi ir līdz 2030. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu. 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 139 personas, bet SM plāns paredz 10 gadu laikā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 92 personām 2027. gadā, bet tālāk līdz 70 personām 2030. gadā.

Šeit gribam pakavēties nedaudz vairāk. Šobrīd esošā likumdošana, satiksmes drošības regulējošie normatīvie akti, kā arī kampaņas darbojas efektīvi. To, ko noklusē ierēdņi, ir statistika par bojāgājušo skaitu, to samazinājumu noteiktā laika periodā. Piemēram 2015 gadā līdz 20.08. skaits bija 99. 2016 – 92; 2017 – 75; 2018 -74; 2019-85; 2020 -76; 2021-81; 2022 – 71; 2023 -88 bet 2024 -63. Ko tas nozīmē? Šobrīd darbojošie normatīvie akti, ceļu satiksmes satiksmes noteikumi, prevencija ir pietiekoši efektīga. Neskatoties uz dažiem skaļiem nelaimes gadījumiem šajā gadā, bojā gājušo skaits ir ievērojami samazinājies. Turklāt, nebūsim naivi, satiksmes negadījumi ar letālu iznākumu nenotiek pārkāpuma robežās līdz 10 km stundā. Izņemot, kuru var piekrist, zonās pilsētvidē ar ierobežojumu līdz 30 km/st. Norvēģijā tolerance uz lielceļiem ir šo pašu 9 km/st., bet pilsētvidē strikti tiek pieprasīti 50 km/st. Tam var piekrist.

Šodien pārsniedzot atļauto kustības ātrumu līdz 10km/h, sods jau ir paredzēts – brīdinājums un visiem kas virs 7,5t, naudassods. Faktiski ierosinājums ir par brīdinājuma atcelšanu – kā liecina citu valstu pieredze, viena no efektīvākā soda atcelšanu. Pareizi piemērojot šo soda veidu efekts ir ļoti labs un pozitīvs. Īpaši kombinācijā ar, tā saucamo, soda laiku – pārrunas ar vadītāju un pastāvēšana ceļa malā 10-15min. Attiecīgi naudassods tiek piemērots tikai recidīva gadījumā.

Šobrīd , MCA ieskatā, sods no pirmā kilometra uz lielceļiem ir nevis drošības līdzeklis satiksmē, bet totāla soda konstrukcija, kur visiem pilsoņiem, kuri pārvietojas ar transporta līdzekļiem, tiks iekasēts finansiāls sods. Neskatoties ne uz kādiem blakus apstākļiem. Odometra kalibrējuma kļūdu, riepu diametu tec. Rezultātā, tiks radīts papilus stress, elementāra plūsmas bloķēšana, neadekvāta rīcība pēc drošibas jeb radaru zonas beigām. Atgādināšu par definīciju, kura ietverta Ceļu satiksmes likuma 36.pantā: “Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošibu”. Ar šādu, cēlu mērķu vārdā maskēta totalitāra soda sistēmas ieviešanu netiks panākts cēlais mērķis. Tieši pretēji, pieaugs stress, neizpratne un saraustīta satiksme atstās iespaidu arī uz drošibu.

Ir vērts pieminēt apstākli, ka faktiski jaunais sods darbotos tikai radaru zonās un vidējā ātruma kontroles zonās, kur tāpat negadījumi praktiski nenotiek. Un šī visa sakarā ir jautājums kā tas sasaucas ar nesen pieņemto lēmumu par kravas automobiļu atļautā kustības ātruma palielināšānu no 80km/h uz 90km/h? 101.panta jaunā redakcija: “Apdzīvotās vietās visu transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās -20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/.h” Lielos un bīstamos palaida ātrāk un vieglos bremzēs vēl vairāk?

Par ko nerunā SM ierēdņi? Par ātruma pieaugumu un avāriju skaitu pēc vidējā ātruma mērījuma posmiem.

Efektīvi transporta pārvadājumi ir viena no saimnieciski nepieciešamajām valstiski svarīgajām funkcijām. Šodienas likumdošana pietiekoši efektīvi regulē esošo staiksmes plūsmu, tās drošību. Iztrūkst citi faktori – policijas klātesamība ( atalgojums, kadru iztrūkums), infrastruktūras sakārtošana atbilstoši Eiropas standartiem ( apsteigšanas joslu izbūve uz lielceļiem). Latvijas Motoklubu asociācija ir par drošu un dinamisku valsts attīstību visās tās izpausmēs, garantējot jebkura valsts iedzīvotāja pilnvērtīgu dalību tās attīstībā. Mēs esam par veselīgu dinamiku, pret totalitāru sodu ieviešanu kā tas ir Ķīnas Tautas Republikā, par jebkuras personas tiesībām pārvietoties pēc saprātīgiem noteikumiem, nepārvēršot likumdošanu par nodokļu maksātāju izveidotu finansiālu aku, kur pasmelties nekompetentas valsts pārvaldes darbiniekiem. Rezumējot – šodienas likumdošana regulē visu nepieciešamo satiksmes drošībai. Akcents jāliek uz policijas personāla atalgojumu, klātbūtni, preventīvi izglītojošiem pasākumiem ( kā CSDD Apvedceļa kampaņa Līgo laikā), apmācību un infrastruktūras izveidi atbilstoši XXI gs. prasībām. MCA ieskatā komats jāliek: “Pakārt nevar,sakārtot”. Valstiskie instrumenti tam visam ir. Bez liekas sabiedrības tracināšanas.

– Aivars Freimanis MCA prezidents

23.08.2024.